Trešdiena, 1. oktobris
Šodien sveicam: Zanda, Lāsma, Zandis
 
 
 
 
Vēsture
Nosūtīt saiti: Nosūtīt saiti:

       Vēsture

 
Par Baložiem kādreiz sauca mežniecību Rīgas apriņķī. Tā atradās netālu no dzelzceļa un deva nosaukumu arī tuvākajai dzelzceļa stacijai. Mežniecības zemes bija ļoti bagātas ar kūdras purviem. To apkārtnē (Olaines pusē) 1945., 1946.gadā sākusies kūdras izstrāde, veidojusies apdzīvota vieta. 1947. gadā tika dibināta kūdras fabrika "Baloži", ap kuru izveidojās strādnieku ciemats. Sākumā ciemats ietilpa Olaines ciema teritorijā, bet 1958.gadā ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu pārveidots par atsevišķu vienību - pilsētciematu ar savu Darbaļaužu deputātu padomi un tās izpildu komiteju.
 1974.gadā Baložu ciemata teritorijai pievienoja daļu bijušā Katlakalna pagasta teritorijas līdz Bauskas šosejai. Pēc šās teritorijas pievienošanas Baložu ciemata vēstures sākums teorētiski jau meklējams iepriekšējos gadsimtos.
1957.gadā tika iekārtota kūdras ieguves mašīnu izmēģinājumu rūpnīca. Kūdras ieguve un transports bija pilnīgi mehanizēti. Uz Baložu staciju savulaik izvadīti Olaines un Mēdemu purva šaursliežu izvadceļi. Produkcijas veidi: kūdras briketes (pirmoreiz Latvijā), gabalkūdra, amonizēta kūdra, pakaiškūdra, substrāta kūdras plātnes. 1978. gada kūdras fabrikai "Baloži" pievienota Latvijas kūdras mašīnbūves rūpnīca. 80. gados 75% fabrikas kopprodukcijas bija tehnoloģiskas iekārtas frēzkūdras ieguvei un to rezerves daļas, kā arī izstrādājumi elektroniskajai un radiotehniskajai rūpniecībai. Produkciju izveda uz vairākām PSRS republikām, kā arī uz Somiju.
1997.gada 27.jūlijā privatizācijas rezultātā tika izveidota akciju sabiedrība „Baloži”, kuras kontrolakciju pakete piederēja Dānijas firmai „Pindstrup Mosebrug” A/S. 2009.gadā, A/S „Baloži” ražošanas struktūra sastāv no diviem kūdras ieguves iecirkņiem - „Baloži” un „Laugas purvs”, kurš atrodas Inčukalna novadā. Uzņēmumā strādā 30 darbinieki, vasarā kūdras ieguves sezonā apmēram 60 cilvēku.
1991.g.14.novembrī Baloži ieguva pilsētas tiesības. Pilsētai pievienoja Olaines un Ķekavas pagastu zemes.
 
     Pilsētbūvniecība un arhitektūra
 
Baložu ciemata celtniecībā izmantotas dažādu laika posmu arhitektoniskās formas. Pirmās sadzīves un dzīvojamās ēkas bija karkasu mājas (barakas), kurās ievietoja gan skolu, gan bērnudārzu. 50.gadu beigās būvēja piecstāvu blokdzīvokļu mājas un nodeva ekspluatācijā pamatskolu un kultūras namu. Tajā pašā laikā būvēja daudzdzīvokļu mājas – „Staļina mājas”, kas mūsu dienās tiek uzlūkotas par arhitektūras pieminekļiem. 60.gados izstrādāja projektu kotedžu tipa divdzīvokļu mājām ar piemājas dārzu. 70.gados attīstījās daudzdzīvokļu māju un sabiedrisko objektu būve (uzcēla tirdzniecības centru, bērnudārzu). Ciematā uzcēla arī ēkas apģērbu r/a "Latvija" iecirknim.
1980.gadā sāka Ķekavas PMK ciemata būvi, kas pavisam drīz tautā ieguva nosaukumu Titurga. Līdz 80.gadu beigām uzcēla apm. 500 dzīvokļu, katlu māju, attīrīšanas ietaises, sadzīves pakalpojumu centru, ambulanci, kafejnīcu un tirdzniecības centru. Titurgas ciemats 1988.gadā saņēma Valsts prēmiju par lielisku plānojumu.
            20.gadsimta 90.gados tika pilnīgi pārtraukta sabiedriskā celtniecība, celtniecības darbi noritēja vienīgi privātajā sektorā un dārzkopības sabiedrībās. Pēdējos gados, līdzīgi kā citur Pierīgā, arī šeit notika intensīva dārziņu apbūvēšana. Aktīva nekustamā īpašumu projektu attīstība Baložos sākās 2000.gadā, kad tika izstrādāts pilsētas attīstības plāns. Pilsētā strauji attīstījās individuālā un daudzstāvu apbūve. Nekustamam īpašumam Baložos ir augsta tirgus vērtība. Pašvaldības pārziņā ir vidusskola, bērnudārzs, bibliotēka, kultūras nams.
 
   Pilsētas ģerbonis
 
Baložu pilsēta ir izveidojusies no kūdras fabrikas ciemata un teritorijas lielākā daļa ir purvi. 20.gadsimta 90.gados, kad Baloži kļuva par pilsētu, deputāti nolēma, ka purva simbols varētu būt varde. Un tā nav nejaušība – vardi jau no seniem laikiem uzskata par bagātības simbolu, bet kādreizējās kūdras fabrikas strādnieku ciematiņa attīstība ir bijusi pārdomāta un finansiāli veiksmīga.
Baložu pilsētas ģerbonis apstiprināts 1997.gadā. Ģerboņa vairogs ir ar horizontālu dalījumu augšdaļā. Augšā – trīs zaļas ūdensrožu lapas uz zelta fona, bet apakšā – zelta varde uz zaļa fona.

 


Pēdējās izmaiņas: 01/10/2014